Latvijas petanka sporta federācija
Pirmo reizi Latvijas petankas vēsturē vīrieši šogad devās uz 47. pasaules čempionātu, kas norisinājās tālajā Madagaskarā, Antananarivo pilsētā, no 1. līdz 4. decembrim.
Kā tad latvieši varēja nokļūt starp pasaules labākajiem petankistiem? 2015. gadā norisinājās Eiropas čempionāts petankā, kurā Latvijas izlase (Egils Lejnieks, Dāvids Lindbergs, Gatis Miglāns un Edgars Silovs) sīvā cīņā iekļuva starp Eiropas TOP 24 komandām, iegūstot šo nozīmīgo ceļazīmi. Tad ar Latvijas čempionāta palīdzību tika noskaidroti tie labākie vīri 2016. gadā, kas devās gandrīz 9000 km no Latvijas aizstāvēt valsts godu. Un tie bija Edgars Silovs, Gatis Miglāns, Māris Miglāns un Juris Silovs.
Lai nokļūtu Madagaskarā, komandai bija jālido teju vairāk nekā 20 stundas, trīs līdz Stambulai, tur pauze, tad trīspadsmit stundu lidojums līdz Madagaskarai caur Maurīcijas salu. Pirmie iespaidi un vietējā kultūra mūs šokē pamatīgi, attīstības līmenis zems, nabadzība liela, bailīgi pat iet uz ielas, katrs mēģina no baltā cilvēka dabūt kādu naudu vienkārši to lūdzot vai mēģinot pārdot kādu suvenīru. Tie gan tikai pirmie iespaidi, jo vēlāk sapratām, ka madagaskarieši, lai arī ir nabadzīgi, taču kopumā ļoti draudzīgi un smaidīgi ļautiņi. Madagaskara vairāk kā 60 gadus bijusi Francijas kolonija un tās iespaidā par PETANKU šeit zina visi. Jā, pilnīgi visi 20 miljoni iedzīvotāji visā salā, kas šo čempionātu noteikti padarīja par ļoti spilgtu visai petankas saimei pasaulē.
Čempionāta pirmā diena.
Pirmo reizi visiem dalībniekiem kļūst redzami laukumi – izskatās ļoti sarežģīti, mālaini, cieti, ar virsū uzbērtiem akmeņiem. Spēlēt un iemēģināt gan neļauj, jo pirmajā dienā paredzēti tikai TIR vingrinājumi, kur Latviju pārstāvēt devās Edgars Silovs. Pati halle iespaidīga – aptuveni 6000 skatītāju vietas. Edžam starts gan īpaši neveiksmīgs. Zinot, ka viņam pieder Latvijas rekords (35 punkti) un ka viņš kārtīgi bija gatavojies šim čempionātam, Madagaskarā, trāpot pirmos divus un vēlāk tikai vēl vienu metienu, diemžēl tikai 9 punkti un vieta tabulas lejas daļā.
Vakarā iespaidīga čempionāta atklāšana, visu 47 valstu (48tā, Kamerūnas izlase neieradās uz čempionātu) parāde, gājiens un vietējo iedzīvotāju priekšnesumi. Uz atklāšanas ceremoniju ieradās aptuveni 3 līdz 4 tūkstoši skatītāju. Uzzinām arī, ka spēles notiks divās hallēs. Viena no otras aptuveni 500 m attālumā un skraidīšana no halles uz halli būs ne pa jokam!
Sākas čempionāts – trīs pret trīs.
Sākam spēlēt petanku. Izloze mūs nelutina un pirmajā kārtā mums vieni no čempionāta favorītiem – Taizeme. Laukumā dodas Edgars, Gatis un Māris. Spēlējam brīvi, spēlējam savu spēli, zinām, ka izredzes mazas un spēle sanāk ļoti labi. Spējam arī “iekost kājā” taizemiešiem un beigās 13:4 zaudējums, bet ar pozitīvām sajūtām un lielu gandarījumu.
Nākamā kārta pret Mauritāniju. Neko par šo komandu pirms tam nezinājām un laukumā dodas Edgars, Juris un Māris. It kā viss labi, iegūstam punktus, jūtam, ka varam cienīgi nospēlēt. Bet, pieļaujot muļķīgas kļūdas, spēle beidzas ar 5:13.
Bēdīgā noskaņojumā, saprotot, ka lielus pārsteigumus čempionātā vairs nevarēsim uztaisīt, dodamies uz spēli pret lielo Ķīnu. Spēle pagalam neizdevusies, noteikti čempionāta sliktākā spēle un trešais zaudējums 2:13.
Esam, kur esam. Gribam uzvarēt un to arī darām. Vēsturiska uzvara Latvijai, pirmā uzvara pasaules čempionātos. Ceturtajā spēlē pārspējām Indonēzijas izlasi ar rezultātu 13:4.
Pēdējā, piektajā kārtā mūs sagaida vēl viena ne eiropiska valsts – Japāna. Cīņai gatavi, spēle rit līdzīgi, bet līdz galam nenoticot uzvarai, palaižamies un zaudējam 6:13.
Pēc izspēlētām piecām spēlēm komandas sadalījās divās lielās grupās, pirmās 24 komandas (sadalījums: 12 Eiropas un 12 Āfrikas/Āzijas komandas) cīnās par pasaules čempionāta galvenajām balvām, pārējās 23 par Nāciju kausu.
Uz pirmo 24 komandu spēlēm skatītāju netrūkst un hallē valda neaprakstāma atmosfēra, vietējie iedzīvotāji atbalsta savējos vai kādu citu Āfrikas komandu.
Izspēles kārtība sekojoša, sadalās grupās pa 3, viena tabulā augstākā komanda pirmo spēli nespēlē, bet gaida pārējo divu komandu uzvarētāju, ar kuru tad cīnās par izkļūšanu no grupas. Pirmajā spēlē zaudējošā komanda sagaida, kura no abām spēcīgākajām komandām zaudē, un cīnās par otru vietu, lai izkļūtu no grupas. Īsāk – divreiz zaudējot, turnīrs beidzies!
Tieši tā notika ar mums. Sakrita sliktākā iespējamākā grupa: mēs, Vācija un Polija. Abām šīm komandām bijām zaudējuši arī pirms gada notikušajā Eiropas čempionātā (Vācijai ar 0:13, Polijai ar 12:13). Ļoti cienīgās spēlēs zaudējām ar 6:13 Vācijas izlasei un 5:13 Polijai. Mums čempionāts galā. Kopumā neveiksmīgs un tai pat laikā veiksmīgs čempionāts, jo uz pasaules fona esam iesācēji šajā sporta veidā un mācīties, trenēties un augt mums ir ļoti daudz kur. Prieks par sasniegto, izcīnīto vietu uz pasaules čempionātu un par vienīgo uzvaru šāda līmeņa sacensībās.
Tikmēr vietējiem skatītājiem par prieku par pasaules čempioniem kļūst Madagaskaras izlase, kas pie pārpildītām tribīnēm pusfinālā pārspēja Beļģiju un finālā Āfrikas valsti Beninu, kas savukārt parūpējās par šī čempionāta lielāko pārsteigumu, pusfināla cīņā iznīcinot galvenos favorītus – Franciju!
Gatis Miglāns
Jaunākie attēli
